APIK

Mūsu brauktais maršruts:

Rīga – Pēterpils (vilciens)

– Novosibirska (lidmašīna)

– K.Altajs (autobuss)

– Koš-Agača (mašīna 5500,-r)

– Tašanata (mašīna 600,-r)

– Cagan-nur (Tašantā uz robežas nostopēts mongoļu busiņš 300,-r no katra)

– Ulan-hus (mašīna 100,-usd)

– ezers Hurgan-nur (mašīna 150,-usd)

– Bajan-Olgi -> Koš-Agača (mašīna 70,- usd + 4000,- tugrik)

– K.Altajs (mašīna 2700,-r)

– Bijsa (autobuss)

– Novosibirska (vilciens)

– Pēterpils (lidmašīna)

– Rīga (vilciens)

Vīzu var noformēt pa pastu, pases un naudu sūtot uz Varšavas vēstniecību ar kurjerpastu.

No Vitebskas stacijas ar kājām līdz metro pieturai Puškina, pārsēšanās Tehnoloģiskais institūts tālāk līdz pieturai Maskavas. No metro līdz Pulkova1 ar 39 autobusu (iet reti, bet ir arī 3x dārgākais komercreiss). Lidmašīnā (S7(Sibair)) bezmaksas bagāža 20kg soma + 5kg rokas bagāža (ekonomiskajā klasē), atstāt somas lidostas bagāžas glabātuvē ir dārgi. Alus krietni lētāks ir pie ieejas kioskos.

Novosibirskā no lidostas uz autoostu iet mikrobusiņi 112 un 1111, maksa 20,-r. Autobuss uz K.Altaju iet ~10 stundas un maksā 550+115+20 r. katram (biļete, bagāža, apdrošināšana) bagāžu jāiekrauj autobusa apakšā laicīgi, savādāk nāksies likt somas salonā.

Paļauties uz iepriekš sarunātiem krievu transportiem (tūrisma firmu) nevar, jo aizbraucot var izrādīties, ka ir radies pārpratums sarunā par braukšanas maksu un tagad jau prasa 2x vairāk. Risinājums ir vietējie taksisti/pārvadātāji ar vieglajām mašīnām. Cena vienam cilvēkam no Kalnu Altaja līdz Koš-Agačai ir 600,-r (cenas vietējiem) un uz augšu atkarībā no tā kā izdodās sarunāt. Līdz Koš-Agačai iet arī autobuss, bet skaidrība par to neradās, jo noteiktajā laikā pieturā, kura atradās ārpus pilsētas viņš neuzradās. Aktuālos autobusu sarakstus var noskaidrot zvanot uz K.Altajas autoostu darba laikā (laika starpība 4/5 st.).

Ceļš no Kalnu Altaja līdz Tašanatai ir ļoti labs, pa ceļam ir veikali un ceļmalas ēstuves.

Ja brauc tranzītā uz Mongoliju nav nepieciešams reģistrēties, ja paspēj izbraukt 3 dienu laikā un nav vajadzīga arī pierobežas atļauja Altajā, lai gan vietējie cītīgi apgalvo, ka bez tās dzīve nav iespējama. Iespējams, ka mums paveicās nonākt pie robežas jau pustumsā un pievērst pietiekami maz uzmanības. Pierobeža ir klajš lauks, kas viegli pārskatāms no garām ejošās šosejas. Brīdinājumi par pierobežas patruļām, šķiet, attiecas uz darba laiku, jo pievakarā tās nesatikām, bet atpakaļ braucot gan. Iespējams, ka vajadzības gadījumā labāk naktsmājas meklēt Koš-Agačā, kopā ar transportu.

Visreālāk atrast transportu pāri robežai (jo ar kājām nelaiž un kāpēc sapratīsiet tad kad tur nokļūsiet) ir Koš-Agačā tirgū kur ir mongoļu pārvadātāji no bajan-Olgii (Ulegejas), bet var to darīt arī Tašantā pie robežsardzes barjeras kur gan jārēķinās ar to, ka mašīnas jau ir pilnas, jo Mongolijā ar pustukšām mašīnām nebraukā :).

Robeža strādā tikai darba dienās no 9.00-12.00 un no 13.00 līdz 18.00, izņemot svināmās dienas, kad tā nestrādā nemaz. Tā ir diezgan noslogota (lielākoties gan tāpēc, ka neviens nekur nesteidzās, nevis tāpēc, ka daudz braucēju), tā, ka vēlams tur nokļūt pēc iespējas agrāk lai paspētu to šķērsot līdz darba laika beigām.

Mongolijas pusē robežas formalitātes tiek nokārtotas ļoti ātri un bez saspringuma. Pie robežas punkta ir izveidojusies pilsētiņa kur var paēst un nopirkt limonādi, alu, aiziet uz tualeti.

Vietējie iedzīvotāji šajā Altaja daļā – Krievijas pusē Čujas stepē un Mongolijas Altaja R un D ir kazahi, pēc ticības musulmaņi. Bajan-Olgii jau ir mongoļu pilsēta.

Sabiedriskais transports no Mongolijas uz Krieviju nekursē. Mongolijā radās iespaids, ka sabiedriskā transporta nav vispār, tikai privātie pārvadātāji.

Cagan-nurā pēc ½ stundas meklēšanas atradās mašīna, kuras īpašnieki ir ar mieru mūs aizvest uz Ulan-husu pa taisno caur kalniem. Kaulēšanās ar tanti ir gara un apstājas pie 100,-usd. Uzpildot benzīnu atsākas kaulēšanās kaut ir jau sarunāta cena un tā tas notiek vēl vairākas reizes līdz pat galapunktam Ulan-husā.

Teltis var uzcelt pie tilta, kas atrodas kādu km ārpus pilsētas. Pilsētā esot arī viesnīca, bet tas nav pašu redzēts. Tilts pār Kobdo-golu ir par maksu 30 tugriki no mašīnas, kuras šoferi nepazīst tilta sargs.

Mašīnu tālākam braucienam jāmeklē tirgū. Mūs uz Hurgan-nur ezeru aizveda skolotājs Natavat Amankeldi, ja satiekat viņu pasveiciniet no mums. Brauciens ar bobiku izmaksāja 150,-usd pēc ilgas kaulēšanās un tējas dzeršanas.

Vasaras vidū pilsētā ir maz cilvēku, jo visi pārcēlušies uz stepi.

Ezers kur esam plānojuši nokļūt atrodas nacionālajā parkā, ieejas maksa 3000,- tugriku katram, izdevās sarunāt, ka ņem rubļos (250,-). Ieejas biļetes jāpērk tikai ārzemniekiem un pašas biļetes ir uztaisītas skaisti. Biļetes tiek tirgotas pie tilta pār Kobdo-golu pirms Mogaitin-golas pietekas.

Pie ezera var palikt jebkur. Starp Hurgan-nur un Hoton-nur ezeriem pēc skolotāja vārdiem esot robežsargu postenis, ķīniešu postenis ir kautkur aiz kalniem.

Ar malku ir švaki, mēs vācām arī pa ceļam braucot uz ezeru un kurinājām kamieļu/govju/jaku izkaltušos mēslus. Braucot pa upi vācām malku arī pa dienu un pietika ēdiena gatavošanai vienmēr. Malka ir atrodama tur kur nevar tikt klāt ar sausām kājām.

Upes aprakstu var skatīt lietuviešu saitā. Mūsu spriedums, ka upei ir knapi dodama 2 kategorija un krāces arī ir 2.kat. Mierīgi var braukt ar smailēm. Niknākās vietas ir dažu kilometru garumā aiz iztekas no ezera un kanjonā aiz Cagan-golas pietekas. Kanjons starp Sagsaju un Bajan-Olgii ir pavisam mierīgs posms. Visā nobrauktajā upes garumā ir ļoti skaisti un dažādi skati.

Ezerā ķerās alatas(hariusi) un zivis, kuru nosaukums ir piemirsts, bet lielas un garšīgas. Upē gadījās tikai alatas līdz Cagan-golas pietekai, jo tad ūdens kļūst balts. Vislabāk ķērās vietā kur upe sazarojās daudzās mazās attekās, tieši pirms Cagan-golas pietekas, tur arī dzīvojām uz vienas no salām.

Veikali ir pieejami Cengelā, vislabāk piestāt tur, kur ir divstāvīgās ēkas. Katamarānu atstājām uz saliņas, kur to uzreiz apstāja bērni, bet tikai skatījās un kad atgriezāmies pēc ½ stundas, nekas nebija aiztikts. Šeit attaisnojās leišu teiciens: “Tur nezog pat bērni”. Nākošie veikali ir Ulan-husā, Sagsajā (paši nebijām, bet ciemats liels) un tad tikai bajan-Olgii. Cengelā var nopirkt saldumus, alu, degvīnu, dažādas saimniecības preces, sveramos rīsus, miltus. Pārtikas preces pierastā veidā neredzēju. Vislabāk norēķināties tugrikos, jo dolārus un rubļus ne visur pazīst, vai ņem. Iespēja samainīt naudu ir bajan-Olgii pie privātajiem tirgotājiem (suvenīru tirgotāja), vai bankā, iespējams arī pie kāda vietējā tirgotāja. Mūsu kartes neviens no bankomātiem neņēma. Iepērkoties un mainot naudu pie privātajiem kurss kā sarunā no 1100 līdz 1170 tugrikiem par dolāru.

Pēc vietējo vārdiem, ar katru gadu kļūstot arvien sausāks, kas redzams arī stepē, vietās, kur jābūt upēm lietus sezonas laikā (jūnijs, jūlijs) ir sausi akmeņi. Sausums ir arī iemesls, kāpēc nebraucām uz Bujant-golu, jo iespēja palikt pie sausas upes nevilināja. Tā vietā braucām pa Kobdo-golu līdz bajan-Olgii.

Bajan-Olgii tirgū atradām transportu uz Koš-Agaču un tā kā paredzēts braukt nākošā dienā, pa nakti palikām viesnīcā. Atrast viesnīcu un tirgu (kur meklēt transportu) palīdzēja vietējie neskatoties uz to, ka bija grūti paskaidrot ko meklējam. Saziņai izmantojām vientuļās planētas ceļvedi. Viesnīca izmaksāja 4.3usd katram. Labākais alus ir Borgio, degvīns - Cingiz-han.

Mongoļu šoferis Koš-Agačā mūs pieveda pie tirgus un sarunāja tālāko transportu uz K.Altaju par vietējo cenām, par ko viņam liels paldies. K.Altajā pa nakti palikām viesnīcā kuras dotajā gada laikā ir pilnas un brīvas vietas nācās pameklēt. Viesnīca “Maģistrāle” izmaksāja 1550,-r divvietīga istaba četriem.

Nokļūšanai Novosibirskā ir varianti: autobuss pa taisno 1x dienā, vai autobuss uz Bijsku 4x(?) dienā un tālāk uz Novosibirsku iet vilcieni un autobusi.

Vietējie Mongolijā, cik iznāca saskare ir ļoti laipni un izpalīdzīgi.

Info par izmaksām un vietējiem apstākļiem ir no 2008.gada vasaras.

Noderīgās saites:

Ulanbator - transports

Ulanbator - tūrisma infocentrs

Tūrisma info

Par Mongoliju

Lidojumu saraksts uz Ulan-Batoru

Starptautiskie vilcieni

Vizas noteikumi

tūrisma firmas

MIAT - Mongolian airlines