MONAS Ekstrēmais kauss 2003

 

Piedzīvojumu sacīkstes: kross, velo, laivas, pārgājiens.

Datums: 31.05.-01.06.2003.

Maršruts: Ogres, Cēsu, Rīgas, Aizkraukles, Madonas rajoni (14 pagasti)

Dalībnieki: Aiva, Johans, Mārcis, Edgars

Vieta

Pārvietošanās veids

Attālums

Cikos sākts

Cikos beigts

Līčupe - Līčupe

kross

5

12:28

13:18

Līčupe – Pečoru ezers

velo

52

13:18

18:35

Pečoru ezers

kanoe

~6

18:51

20:49

Pečoru ezers – Līčupe

velo

113

20:49

08:18

Līčupe - Līčupe

pārgājiens

~31

08:18

17:01

 

Komandas ekipējums

Mobilais telefons

1 gab

Kompass

3 gab

Mugursoma

4 gab

Kabatas vai pieres lukturi (ar baterijām)

4 gab

Virve (diametrs ne mazāks kā 8 mm, garums 15 m)

1 gab

Guļammaiss vai termopārklājs

1 gab

Nazis (saliekams vai ar maksti)

2 gab

Šķiltavas

2 gab

Sterils pārsienamais materiāls

1 gab

Leikoplasts

1 gab

Velosipēdi ar sarkanās gaismas signāllampu

4 gab

 

Troses veida atslēga, ar kuru iespējams saslēgt 4 (četrus) komandas velosipēdus.

Ūdensdrošs iepakojums kartēm un mantām.

Pārtika un dzeramais ūdens.

Velosipēda remonta piederumi, rezerves kameras.

Rakstāmpiederumi.

Pulkstenis

Kartes:

Krosam, pārgājienam un velo posmam rajona karte, M=1:100 000.

Kāju posmam aerofoto karte, M=1:25 000

Laivu posmam aerofoto karte, M=1:15 000

Katrs dalībnieks parakstās, ka pats uzņemas atbildību par savu veselību.

Pirms starta

Komanda 20 min. pirms izlozē norādītā laika ierodas starta koridorā.

Uzrāda “obligāto komandas ekipējumu”

Tiek iesaiņots mobilais telefons

Tiek marķēts neobligātais ekipējums

Komanda saņem karti 1.,2.,4. posmiem.

Komanda ar visu ekipējumu dodas uz starta līnijas.

Starts 12:28

Apmēram 5 sekundes pirms starta signāla komandas dalībnieks ievieto e-mit karti starta kompostierī. Starta brīdī e-mit karti izņem un komanda dodas distancē. No šī brīža palīdzība no malas ir aizliegta.

Tiekam nobildēti. Komandas numurs ir 37, startējam kā trešā komanda no beigām, skanot Imanta Kalniņa dziesmai (mans pasūtījums, jo dziesmas nosaukumā pieminēts mežs).

Gandrīz visu distanci ar karti iet Edgars, es “kontrolēju” Edgaru, un arī e-mit karte pie manis.

1.posms – kross

KP 1 (elektrības stabs pie krustojuma)

Velosipēdus un mugursomas atstājam slēgtā parkā.

Uz pirmo kp jāskrien vienkārši pa grants ceļu. Kā jau plānots, iesildoties lēni skrienam. Mūs apdzen vairākas komandas uz vellapēdiem. Pirms kp mūs apdzen 38.komanda (startējusi 4min pēc mums).

KP 2 (pļava paugura virsotnē)

12:44, gabalu ejam pa ceļu, pēc tam pa pļavu kalnā.

KP 3 (braucama ceļa gals)

12:53, dodamies R virzienā pāri gravai cauri izcirtumam, nevaram atrast ceļu (kartē iezīmēts sarkaniem punktiem), grūti novērtēt, vai esam tam jau pāri vai nē, kamēr pēc brīža ieraugām pa meža celiņu aizskrienam 39.komandu (“Brīvnieki”, startējusi 8min pēc mums). Uzejam uz ceļa, lēns skrējiens līdz kp.

KP B (bāze, 1. posma finiðs)

12:10, uz ceļu izcirtuma stūrī netrāpām, izejam cauri mežam un, pārejot tiltu, sasniedzam bāzi, laukumā ierodamies pirmspēdējie. Pirmo posmu esam veikuši 50min, normāli.

2. posms – velo

Kartes mērogs 1:100 000. Maršruta izvēle pēc komandas ieskatiem. Virzoties pa koplietošanas ceļiem jāievēro satiksmes noteikumi. Sacensību laikā satiksme nav slēgta. Visu laiku jābūt ieslēgtiem velosipēdu aizmugurējam sarkanam signālam.

KP 4 (meža pudurī)

13:18. Izvēlamies ceļu uz D, pa kuru, šķiet, braukušas lielākā daļa komandu. Braucam samērā ātri, tomēr nevienu komandu līdz kp tā arī nesastopam. Laikam visi uzreiz uzņēmuši nopietnu tempu, rodas sajūta, ka šajā gonkā būsim starp pastarīšiem, vismaz fiziskajā ziņā, tomēr sacensību pieredze ļauj nesatraukties par to. Īstā cīņa sāksies pēc 15-20 stundām, un tad jau redzēs, kas ir kas!

KP 5 (drupas, vairāk kā 3 m no zemes)

14:24, pa iemītu “ziloņu taku” izejam cauri mežam. Punktu ņemam no D. Pirmās problēmas ar orientēšanos un punkta paņemšanu. Brauciens līdz sarkani iezīmētajam celiņam bez aizķeršanās. Atrodam traktora sliedes un dodamies uz Z. Pretī no meža izbrauc “Prometējs”. Ario ziņo, ka ceļš aizved purvos, grūti ko saprast, punktu neesot dabūjuši, tagad braukšot apkārt pa ceļiem. Kādu laiku meklējam variantus, atrodam nelielas aizaugošas sliedes paralēli traktorceļam, kas pēc azimuta it kā der labāk, ejam pa tām. Seko nopietnāka laušanās pa mežu, nonākam pārpurvotas pļavas malā, kas arī atbilst kartei un principā mūs apmierina. Pretī laužas 16.komanda, šie nākot no punkta. Pārstumjamies pāri slapjai pļavai, cauri birzij un esam klāt. Šeit vairākas komandas. Ar grūtībām pa iebrukuša jumta sapuvušiem naglainiem dēļiem uzlienu līdz kp, diez kas nav – negribas jau pašā sākumā iedzīvoties nepatīkamās traumās.

KP 6 (veca grāvja līkums biezoknī)

15:56, ierosinu atpakaļ uz D neiet, dodamies pa normāli braucamu ceļu uz Z. Pretī brauc “Prometējs”, esam it kā drusku vinnējuši, lauzdamies pa taisno. Seko samērā garlaicīga pedāļu mīšana pa grantsceļiem, kādu šajā gonkā bija gana. Punktu ņemam pa “ziloņu taku” cauri brikšņiem. Apmācies, sāk līt.

KP 7 (ceļa gals)

17:14, dodamies uz D. Purvs, sāk pamatīgi gāzt lietus, ir negaiss. Mums garām aizstumjas 21. un 4.komanda. Sēžam zem egles, ēdam. Man nav rezervju drēbju, negribētos visu nakti būt viscaur slapjam līdz ādai. Lielais gāziens pierimst, turpina vienkārši līt. Pēc nepilna km izejam aizaugušā klajumā – izcirtumā, tā DR stūrī atrodam traktorceļu. Pēc tam brauciens pa ceļiem līdz ezeram, lauku ceļi slideni. Noparkojam vellapēdus. Ir 18:35, distancē pavadītas vairāk kā 6 stundas, nobraukti apmēram 52km. Mums jāgaida savu kārtu pēc laivas, pašreiz visas ir ezerā.

3.posms – laivas

Sacensību rīkotāji nodrošina laivu, 2airus, 4 glābšanas vestes.

Komanda saņem posma karti, aerofoto karte, M 1:15 000. Pavēles distance ar atzīmēšanos kontrolkartiņā. Dabā atrodas arī citi KP, kuros atzīmēties nav nepieciešams.

Veicot 3.posmu visiem komandas dalībniekiem jālieto glābšanas vestes.

LS (laivu starts)

18:51, aiziet “jūriņā”! Es pirmo reizi laivoju ar kanoe. No malas kanoe laivas izskatās lielas un stabilas, īstenībā iekša kāpjot tās zvalstās pamatīgi, sajūta, ka apgāzīsimies un savelsimies ūdenī. Mums visiem šī ir pirmā orientēšanās pieredze ar laivām. Foršas pārmaiņas. Airējam mēs ar Mārci - Mārcis priekšā, es laivas aizmugurē. Laiks gluži vēss un vējains. Līst ūdenī nudien negribas.

KP 28 (nogrimusi laiva, līča ZR stūris)

Uz pirmo kp burka: grūti novērtēt “apvidu” un noturēt precīzu virzienu. Nonākot ezera pretējā krastā, principā nav nekādas nojēgas par savu atrašanās vietu. Edgars izkāpj krastā izlūkos, esam kaut kur pret kp 27. Lēnām laivojam gar krastu ZR virzienā, nevar saprast, kur īstais līcis, kur kas. Neesam vienīgie, kas izmisīgi meklē nogrimušo laivu. Notiek aktīva ūjināšana un konsultēšanās ar citām komandām.

KP 27 (grāvja līkums 50m mežā)

Kārtībā.

KP 24 (līča DA stūris), KP 23 (līča R astīte)

Līdz kp jābrien pa ūdeni caur niedrēm, Edgars dodas arī pēc nākošā kp ar airi taustīdams ceļu un kļūst par posma “varoni”, mēs paliekam laivā drebinoties.

KP 22 (sausā priede)

Skaista ainava, braucam šaurumā starp salu un cietzemi. Edgars izkāpj uz salas, kuras krasts varen labi šūpojas, atzīmējas punktā un dodas uz nākamo kp.

KP 25 (šķībā priede)

Edgars atnāk no kp ar ziņu, ka punktā ir tiesnese un mums visiem kopā jādodas turp. Viņš pierunā, ka nav ko braukt riņķī, jāstiepj tik laiva pāri salai. Tā arī darām, laiva pasmaga.

KP 31 (līča R gals)

Pamatīgs smēliens pāri ezeram tā garākajā virzienā, muskuļi nogurst, vējš.

KP 30 (Pečoras izteka)

Ar nelielu minstināšanos punkts ir mūsu. Gandrīz apgāžam kādu konkurentu laivu, kas taisās mūs taranēt, viss beidzas laimīgi. Ezerā satiekam “Prometēju”, šie nesen kā sākuši posmu, arī lāga neiet ar kp atrašanu.

KP 32 (līča A gals)

Pagrūti atrodams kp. Aiva ir ļoti nosalusi, tāpēc brīžiem arī paairējas.

LF (laivu finiðs)

Močījam uz finišu, airēju bez taupīšanās, jo šeit jau praktiski vienīgā reize distancē, kad slodze tikai rokām. Kāda laiva vairāk no A puses gandrīz ar motorlaivas ātrumu sasniedz finišu un komanda aizmočī distancē. Pajautājot tiesnešiem, izrādās, tā ir 34.komanda: “Vērmanītis” (Ilārs, Dace, Andis)!

20:49, laivojām apmēram 6km 2 stundas, kopā distancē pavadītas gandrīz 8,5 stundas. Ir skaidrs, ka velo posmu nepaspēsim izbraukt gaismā, diemžēl nāksies atkal rullēt pa tumsu!

4.posms – velo

Kartes mērogs 1:100 000. Posma ietvaros iespējama šķēršļa pārvarēšana, izmantojot rīkotāju sarūpētas virves. Ja virves aizņemtas, tiesneši fiksē kavējuma laiku, kas tiks atskaitīts no rezultāta.

4.posma finišs ir bāzē.

KP 8 (grāvju T veida krustojumā)

Kļūda! Širmis drusku bija aizgājis ciet. Loģiskā domāšana, attāluma izjūta, tas viss uz kādu brīdi bija kaut kur pagaisis. Braucām pa stigu, iezīmētu ar sarkanu un labi redzamu arī laivu posma kartē, kad ieraudzījām kādu komandu sānu stigā. Pēc kartes pētīšanas un nelielas apspriešanās mudinu doties sānis. Tā bija kļūda! Iekuļamies brikšņos, izcirtumā un gar tā R malu brienam uz kp. Pārvaram grāvi, šķērsojam pļavu un izejam uz īstā ceļa, kp drīz klāt. Ir skrobis par šādu neveiklību!

KP 9 (drupas)

21:31, braucam pa ceļiem R virzienā ar palielu līkumu uz nākamo kp. Tuvojas nakts, steidzamies, nav vēlēšanās palikt tumsā mežā.

KP 10 (upes labajā krastā)

22:24, lai arī tā kā būtu laiks ēšanai, gribam vēl maksimāli izmantot dienas gaismu, pirms taisām atpūtu. Mežā jau diezgan patumšs, klajumā gan vēl samērā gaišs. Neliels gabals pa dubļainu meža ceļu, toties pēc kāda laika kaut kas nebijis: apmēram 2,5km brauciens pa asfaltu! Lai arī ir jau pavisam tumšs, pagaidām minam bez uguņiem, līdz beidzot apstājamies pļavā mežmalā uz ilgāku pauzi: ēdam, līmējam lukturus pie ķiverēm, sagatavojamies nakts braukšanai. Garām aizminās vairākas komandas.

23:56 sasniedzam kp, šeit apstiprinās aizdomas, kas visu laiku kaut kur dziļi zemapziņā urdīja prātu – beidzot būs arī jāpeld! Pāri Ogrei. Ir tiesnešu virve, kur piesiet vellapēdus. Krastā daudz komandu, pliki zēni ņemas gar virvēm, forsē upi. Šis ir emocionālākais moments visā gonkā un varbūt pat vispār līdz šim pieredzētajā piedzīvojumu sacīkstēs.

Man iestājas šoks. Es nevaru aptvert situāciju un bezpalīdzīgi stāvu kā stabs. Man liekas, ka sapņoju. Mans prāts atsakās pieņemt šo faktu: nu nevar, nu nevar būt, ka tagad, kad ceļā esam gandrīz 12 stundas, kad esam sagatavojušies nakts braukšanai un ir tumsa, nogurums, aukstums, ka tagad ir jāģērbjas nost, jāsapako mantiņas un jāmetas upē. Un ir tikai viena alternatīva – izstāšanās. Ak, dievs, nu kāpēc?! KĀPĒC?!! Zinu tikai vienu – nekad mani neapturēs šī upe, tas ir pilnīgi viennozīmīgi, ka metīšos tajā un būšu pāri, bet kā?! – to es nevaru saprast. Ir tikai viena vēlēšanās – kaut tas viss būtu jau aiz muguras!

Mums ir jāgaida sava kārta uz virvi. Blakus drebinās kāda komanda, kas izģērbušies pliki gaida savu kārtu. Kad tā pienāk, viņi paziņo tiesnešiem par savu izstāšanos. Un nav neviena komandā, kas pasaka vienkārši un stingri: “Aiziet! Močījam pāri!” Mums nav neviena, kas pasaka: “Pietiek! Šai reizei gana, es izstājos!”

Pamazām samierinos ar notiekošo un laiku aizņem gatavošanās upes forsēšanai. Mantas sapakotas, ķiveri ar visu lukturi atstāju galvā. Piesienam vellapēdiem striķus. Izģērbšanos atstāju uz pēdējo brīdi, lai nenosaltu pirms laika. Slapjo glābšanas vesti neuzvelku, tam nu man dūšas nepietiek! Pirmo upē ar visu mugursomu iemetam Aivu, viņa drīz vien ir otrā krastā. Piesienu virvei savu vellapēdu, iemetu upē un tas nogrimst līdz upes dibenam. Ielecu upē un pa virvi elsdams, pūsdams aizvelkos pāri. Krasts dikti stāvs, padodu vellapēdu Aivai. Drīz arī Edgars ir pāri, atstāj vellapēdu un aizpeld pēc nākamā. Pēdējais upi šķērso Mārcis. Otrā krastā jau ir pavisam labi. Saģērbjamies un nu ir pavisam silti. Jūtos kā pēc foršas atsvaidzinošas peldes. Organizatori gatavojas iekurt ugunskuru. Sajūtas labās, viss notiek! Laižam tālāk. Ir ap vieniem naktī. Pagājušas vairāk kā 12,5 stundas kopš starta.

KP 11 (10 m DR virzienā no ceļa un grāvja krustojuma)

Taisnais gabals tumsā pa grants ceļu, pārsimts metru stumšanās ieplakā pa dubļiem. Pie punkta mēģinu pierunāt turpināt distanci kādu komandu, kas izdomājusi izstāties. Par vēlu – viņi jau esot sazvanījuši evakuatorus.

KP 12 (pļava paugura virsotnē)

2:03, uz kp12 ir izvēle – ņemt pāri purvam pa taisno apmēram 2-3km vai apkārt pa ceļu 14km. Kļūst gaišāks, aust rīts. Piestājam ceļa galā, kas ved purvā, pētām sliedes, šķiet, ka neviens tur nav braucis. Doma par došanos purvā šķiet diezgan neprātīga. Edgars pasmaida: “Šķibu purvā šķībi arī aiziesim.” Dodamies apkārt pa ceļu, lai arī dibeni ir jau diezgan sāpīgi. Ir šaubas, vai paspēsim iziet pēdējo kāju posmu, nav pārliecības arī par saviem spēkiem. Bet nav ko lauzīt galvu, jāmočī vien tālāk – tad jau manīs, kā būs! Visā distances garumā tā arī nevienā brīdī neuzrodas domas par izstāšanos.

Ir jau pavisam gaišs. Satiekam kārtējo komandu, kas izstājusies un gaida evakuācijas transportu. 3:59, punktā ugunskurs, patīkami atpūsties, nemaz negribas braukt tālāk.

KP 13 (drupas)

Pēc nelielas pauzes punktā seko pamatīgs gabals pa grants ceļiem, braucam apkārt pa R pusi caur Vēreni. Taurupē neliels gabals pa asfaltu, aizbraucam garām komandai, kas jau kopš starta distancē ir nepilnā sastāvā, zēni nenogriežas uz stacijas pusi, bet aizmin tālāk pa asfaltu, meitene ar karti paliek ūjinot.

Nelielu gabalu aiz dzelzceļa iebraucam “Tālumos” pie maniem radiem, pagalmā mūs sagaida lielais suns, radi vēl guļ. Suns apēd mūsu pēdējās desu maizes, esam palikuši bez stingrās paikas, ir vēl tikai šokolādes un citi saldumi.

Pēdējie km pirms kp pa izdangātu traktorceļu. 7:44.

KP B (bāze)

8:18 sasniedzam bāzi pa ceļu, pa kuru devāmies gan 1., gan 2.posmā, vellapēdus atstājam sporta zālē. Kopā nobraukti 165km. Distancē pavadītas gandrīz 20 stundas.

Finišē pirmā komanda – “Taka”, kas kāju posmā pavadījusi apmēram 8 stundas. Teorētiski mēs it kā varam iekļauties kontrollaikā, ja vēl rēķina, ka apmēram 45min tiks izņemtas ārā no mūsu laika uz gaidīšanas rēķina pie laivām un Ogres forsēšanas. Mēs pie tam visu posmu veiksim gaismā. Kāju posmā aizgājušas apmēram 10 komandas, arī “Vērmanītis”.

5. posms – pārgājiens

Komanda velosipēdus novieto slēgtā parkā un dodas uz KP 14.

KP 14 komanda saņem 5. posma karti.

Kartes mērogs 1:25 000, divas A3 lieluma aerofoto kartes ar iezīmētiem ūdeņiem un nedaudz reljefa, kā arī rajona karte mērogā 1:100 000. Kāju posms saīsināts, organizatori ir drusku pārrēķinājušies ar velo posmu.

KP 14 (karjers)

Pa gaisa līniju 2,5km, mēs veicām apmēram 2,7

Ap 8:40 dodamies pēdējā – lielajā kāju posmā un noskatāmies, kā finišē “Brīvnieki”. 34.komanda “Vērmanītis” esot aizgājuši apmēram pirms 2 stundām.

Ir patīkami pamest vellapēdu pēc nobrauktiem 165km, lai gan tagad pat ejot ir sajūta, ka dibenā ir “čiekurs”.

9:14 sasniedzam kp, saņemam kāju posma karti. Distance salīdzinot ar jau paveikto šķiet pavisam īsa, bet tas ļoti mānīgi – nu ir pavisam cits temps nekā velo posmā: ejot kājām it kā mazais attālums kartē izrādās stipri vien lielāks.

KP 15 (pļavas rietumi)

Pa gaisa līniju 1,8km, mēs veicām apmēram 2,0

Brienam caur brikšņainu mežu pēc azimuta ZA virzienā un praktiski precīzi trāpām uz pļavu. Ugunskurs, tiesneši, atpūta, nelielas uzkodas. Ir karsta diena. Punktos sekojam līdzi “Vērmanīša” laikam, kopš posma sākuma esam iedzinuši par 5 minūtēm. :)

KP 16 (pļavas dienvidi)

Pa gaisa līniju 4,8km, mēs veicām apmēram 6,2

10:06, pamatīgs gabals pa grants ceļiem. Pamazām ar katru punktu atstarpe starp mums uz “Vērmanīti” sarūk. Parādās azarts: iedzīsim vai nē?! Žēl, ka bāzē nepaskatījos, cik šiem aizturētais laiks uz gaidīšanām.

KP 17 (kalna deguns)

Pa gaisa līniju 3,6km, mēs veicām apmēram 4,5

11:23, distancē pavadītas 23 stundas, kas mums visiem jau ir jauns rekords piedzīvojumu sacīkstēs. Apspriežoties pieņemts lēmums iet pa taisno pāri pļavai un pa mežu. Gabals pamatīgs, lieli izcirtumi. Ejam ilgi, grūti noteikt precīzu atrašanās vietu. Nespējam paņemt punktu precīzi, ejam gar purva malu, lai gan pēc azimuta būtu jāmočī pāri. Rezultātā izejam pļavā uz R no kp. Noorientējamies apvidū un kartē. Lai gan esmu diezgan pārliecināts par mūsu atrašanās vietu, tomēr ar zināmām bažām dodamies it kā pareizajā virzienā. Ja nebūs punkta, būs ziepes, atkal jādomā varianti! Par lielu prieku punkts tomēr atrodas un divas guļošas meitenes arī. Nolemjam viņas pamodināt. Izrādās, esam pēdējie, ko viņas gaida, bet “Vērmanītis” mums priekšā tikai kādu stundu.

KP 22 (upes līkums)

Pa gaisa līniju 4,6km, mēs veicām apmēram 4,6

13:04, nu jau esam distancē vairāk kā diennakti. Sajūtas labas, nu, ir mazliet tā kā lepnums un arī drusku brīnums par sevi! Tiesneses esot naktī atvestas šurp un atstātas bez kartes un kompasa, tāpēc viņas žigli novāc punktu, sataisās un nāk kopā ar mums līdz ceļam meža malā, kur paliek gaidot transportu. Izejam uz grants ceļa, jau iepriekš vienojāmies, ka iesim apkārt pa ceļiem, nav vēlēšanās lauzties vairākus km caur mežiem. Pirms sasniedzam kp, sasaucamies un pamājam “Vērmanītim”, kas dodas jau prom no punkta. Ir neizpratne, kāpēc mēs viņus salīdzinoši vienkāršā etapā pēkšņi esam panākuši. Ir 14:30, ieklausāmies tiesnešu ieteikumā meklēt slēptos punktus gar ceļa malu.

Papildus uzdevums:

- uz kartes norādīta ~1km² liela teritorija, kurā izvietoti 14 kp

- KP kartē nav iezīmēti

- komanda saņem 4 kontrolkartiņas

- uzdevums: kopā iegūt vismaz 6 kp atzīmes

- atzīmēšās ar kompostieriem kontrolkartiņās

- nav nepieciešams pārvietoties redzamības attālumā

- kontrolkartiņas tiek nodotas nākošajā obligātajā KP.

Gar pļavas malu aizejam līdz elektrolīnijai, šķērsojam upīti un esam teritorijā. Satiekam Daci, kas meža malā vienatnē meklē punktus, pagaidām nevienu neesot atradusi. Sakām, ka iesim līdz ceļam un tad dosimies paralēli tam. Ceļš ir krietni tālāk kā liekas, tomēr nezaudējam pacietību un nedodamies mežā pirms laika. Jau iepriekš esam nolēmuši nekādā ziņā neizklīst, bet izretoties ķēdē un kopā meklēt kp. Edgars iet pa ceļu, tad Mārcis, Aiva un visdziļāk mežā es. Sākums veiksmīgs – atrodam 2 kp. Tālāk seko brikšņi un tikai ar sasaukšanos izdodas savākties kopā. Paskraidu dziļāk pa kādiem celiņiem, cerot atrast tur kādu kp. Nav. Turpinām meža ķemmēšanu. Atskan priecīgas balsis par vēl dažu punktu atrašanu. Pēc laiciņa atrasti 6 kp un pa ceļu dodamies uz nākamo punktu. Aiva drošības labad aizskrien pēc vēl viena kp, kas redzams no ceļa. Mūs ar Edgaru tas tikai uzjautrina. Pēc astotā punkta Aiva vairs neskrien, neesot spēka. Nu, mēs jau arī neskriesim! :)

KP 23 (deguns mežā)

Pa gaisa līniju caur papildus uzdevuma zonu 4,2km, mēs veicām apmēram 4,6

Pārejam pār upi un dodamies pa iemītu taku pāri pļavām uz punktu.

Finišs (bāze)

Pa gaisa līniju 3,2km, mēs veicām apmēram 4,9

15:52, klāt pēdējais etaps. Šķērsojam pļavas, upi, izejam uz lauku ceļa. Pēdējie 4km pa grants ceļu un asfaltu. Temps nesteidzīgs. Man liekas, ka esmu gatavs skriet, ko arī pamēģinu. Ir ļoti labi atgriezties bāzē, Zane mūs fotografē no visām pusēm.

17:01, finišējam pēc 28,5 distancē pavadītām stundām. Viss! Cauri! Šī bija labākā gonka manā mūžā! Tagad tikai jāgaida, kad pāries sāpes un izgulēsim miegu. Pāris dienas un būsim atkopušies. Jūtu, ka šī nav galējā robeža, mēs varam vairāk.

Kāju posms pa gaisa līniju 24,7km, mēs veicām apmēram 31,3

Bāze diezgan patukša, gandrīz visas komandas ir prom, apbalvošana beigusies, starta koridors novākts. Tiek pārbaudīts mūsu ekipējums un marķētie priekšmeti.

Dušas. Pusdienas. Vellapēdu mazgāšana.

Mūsu komandu apbalvo ar specbalvu par 7.vietas izcīnīšanu, tāpat kā mūs ar Edgaru pagājušajā gadā! :)

Mājupceļš pie stūres ir nežēlīgs, pret Katlapiezi uz Vidzemes šosejas maģistrāles kādu stundiņu tomēr paguļam, pirms atgriežamies Rīgā.

 

 

Johans, 2003.gada 25.-29.jūlijs.