Velobrauciens.

Datums: 18.04.2003.

Maršruts: Gaismas (dzc.st.Baloži) – Ķegums

Dalībnieki: Aiva, Johans

Vieta

Ceļa veids

Attālums

Cikos sākts

Cikos beigts

Rīga - Baloži

Vilciens

13

11.39

11.55

Gaismas - Mellupi

Asfalts, zemesceļš

~16

11.56

12.50

Mellupi - Dzērumi

Meža ceļi

~5

13.00

Dzērumi - Baldone

Asfalts, grantsceļš, zemesceļš

~18

15.20

Baldone - Ķegums

Grantsceļš, asfalts

~25

16.30

19.03

Ķegums - Rīga

Vilciens

45

19.03

20.06

 

 

Ekipējums: Aivai pelēkais Anlen, Johanam zilais Panther velosipēds, abiem mugursomas (bez guļampiederumiem, paikas, ķiverēm).

Kartes: Rīgas rajona karte, M=1:100000.

Pirms brauciena bija domāts braukt divas dienas, ar nakšņošanu Lobē vai Lielvārdē (Ogres rajons); vakarpusē plāni mainījās.

Satiekamies vilciena pēdējā vagonā Torņakalna stacijā (Aiva iekāpa vilcienā centrālā stacijā). Līst.

Izkāpjot stacijā Baloži, bez kavēšanās dodamies ceļā. Neliels lietiņš slapina joprojām. Sākums nedaudz pa zemesceļu (~1,5km), kāds kilometrs pa Rīgas apvedceļu, tad nogriežam pa asfaltētu šoseju. Nav nekādu ceļazīmju, kas norādītu, kurp ved šis ceļš. Asfalts labs, bet arī autosatiksme samērā intensīva, pārsvarā mūsu braukšanas virzienā. Izbraucam cauri Plakanciemam. Tilts pār Misu. Mellupos nogriežamies no šosejas, piestājam atpūsties. Ir silti, vairs nelīst. Uzspīd saule.

Tālāk seko laikam grūtākais ceļa posms maršrutā: īsti pavasarīgs meža ceļš. Dziļas peļķes, dubļi, braukšana grūta. Vietām sauss. Pēc kāda laika sasniedzam Dzērumus, turpinām braukt pa asfaltu līdz Rīgas – Bauskas šosejai. Braucam pa to Rīgas virzienā apmēram 1km, šeit intensīva satiksme, fūres. Nogriežamies pa zemesceļu, braukšana samērā laba, vietām dziļākas peļķes un dubļi. Pirms “Pāniem” pabraucam garām pusaudžu bariņam, šķiet, ka arī viņi dodas pārgājienā, baudot nu jau pavisam skaisto un saulaino pavasara dienu (Johanam gan spriedums par viņiem uzreiz gatavs: līmes ostītāji!).

Stūros pārbraucam Misu otro reizi, simpātiska upīte. Pirms Vārpas atkal asfalts, par ko īpašs prieks nu jau diezgan sāpīgajam Johana dibenam. Uz Rīgas – Vecumnieku šosejas norāde “Baldone 3km”, kas ātri vien tiek veikti, jo gribas ēst.

Ar zināmām grūtībām atrodam bāru, kur var paēst. Aiva ēda karbonādi, saldējumu ar augļiem (uz pusēm ar Johanu), dzēra kokakolu. Johans ēda soļanku, aknu strogonovu, dzēra Užavas alu (vienu 0,5l). Cenas? Samērā dārgi (pa abiem 5,29Ls)!

Pēc labas paēšanas ar nu jau nelielu kūtrumu dodamies tālāk pa grantsceļu, kas ir stipri bedrains, slapjš. Pabraucam garām brāļu kapiem, kur bijām pagājušajā rudenī, arī ar vellapēdiem. Ar nelielām atpūtām (Aiva uzvar Johanu akmeņu mešanā, savukārt Johanu kārtīgi nošļaksta ar dubļainu ūdeni kāds nekaunīgs Volvo, par ko Aiva nekautrējas jauki pasmieties) sasniedzam Tomi, griežam pa labi un lēnām tuvojamies Ķegumam. Tiek pieņemts lēmums šovakar braukt uz Rīgu, jo dibens sāp neciešami, un Aivai rīt tāpat vēl jāmēro ceļš no Tukuma uz Jaunpili. Pēdējos 100m pirms stacijas braucam pilnos auļos, jo vilciens jau uz perona. Durvis deguna galā aizveras, vilciens sakustas, tomēr pēc 5m nobremzē, mums ļauj iekāpt. Esam priecīgi un apmierināti ar šo dienu.

Rīgā vēl gaišs. Dodamies katrs uz savu pusi, dibens sāp tik ļoti, ka uz sēdekļa praktiski nevar apsēsties. Ir jābrauc kaut īsākus gabalus, bet biežāk.

Mājā velokompjūters rāda nobrauktus 70km.

Aprakstu uzrakstīja Johans.