VX Kurzeme 2003

 

Piedzīvojumu sacīkstes: velo, pārgājiens, šķēršļi.

Datums: 03.05.2003.

Maršruts: Kurzeme – Saldus, Liepājas rajoni

Dalībnieki: Aiva, Johans, Edgars, Kaspars

Vieta

Pārvietošanās veids

Attālums

Cikos sākts

Cikos beigts

Kalni

Kross

2

00:00

Kalni – Letiža – Vībiņi – Nīgrande

Velo

52

09:03

Nīgrande – Letižas ieteka Ventā - Nīgrande

Pārgājiens

~30

09:03

16:41

Nīgrande – Kalni

Velo

5

16:41

17:12

Kartes:

Topogrāfiskā , M=1:50 000.

Šo aprakstu rakstu 3,5 mēnešus pēc sacīkstēm, tāpēc daudz kas jau aizmirsies un nebūšu precīzs.

VX Kurzeme 2003 ir piedzīvojumu sacīkstes, to nolikums publicēts www.vx.lv.

Startējam tautas klasē.

Esam komanda pilnīgi jaunā sastāvā, vienīgi es esmu startējis kopā ar Aivu VX Pavasaris 2002 un ar Edgaru Monas Ekstrēmajā kausā 2002.

Piektdienas pievakarē pirms pieciem braucu uz Imantu pēc Lienes un Keitas, pretī redzu aizbraucam Edgaru, kurš ir ceļā uz Šmerli pēc Kaspara, kā arī Igoru baltajā Mazdā. Nesteidzīgi aizbraucam uz Jaunpili, bet laika vēl gana – pasēžam pie Aivas un iedzeram tēju. Pēc tam iebraucam un nedaudz pasēžam arī Saldū, man tiek zupa. Abi ar Aivu ierodamies sacensību centrā Kalnos. Edgars, Kaspars un Vineta jau priekšā.

Ir Lietuvas pierobeža, vientuļš, bet samērā iespaidīgs miests ar lielu skolu. Saņemam kreklus – numurus, noskatāmies elites klases startu, sākam krāmēties savējam. Ir jau tumšs, bet laiks samērā skaidrs, šķiet, ka naktī lietus nedraud. Dzeram daudz sporta dzēriena, ko iemaisījis Kaspars. It kā esam gatavi.

Starts 00:00

Pirms starta visi dalībnieki sastājas komandu numuru secībā, sastutējam kopā vellapēdus, saņemam pēdējās instrukcijas no Kristapa. Pusnaktī, atskanot sirēnām un pirotehnikas brīnumiem, startējam.

1.posms – kross

KP 0 (nojume parkā)

KP jāapmeklē kājām, bez velosipēda, ðeit kontrolkarðu izdoðana.

Lielā barā (216 dalībnieku) pa pusei ejot, pa pusei skrienot dodamies pāri tiltam, tad cauri krūmiem pa nogāzi augšā pļavā, tomēr esam aizgājuši nedaudz šķībi: izmetot loku noskrienam pa nogāzi lejā un esam pie nojumes. Drūzmēšanās pamatīga, tomēr drīz saņemam savu kontrolkarti un nu jau gar upes krastu dodamies atpakaļ pie vellapēdiem.

Velo posms

Maršruta velo posmi veicami ar velosipēdiem pa kartē norādīto distanci vai brīvi orientējoties apvidū, ja distance nav noteikta. Pārvietojoties pa koplietošanas ceļiem, jāievēro vispārējās satiksmes noteikumu normas. Obligāti jāvalkā aizsargķiveres. Nonākot starta-finiša punktā pēc velo posma veikšanas, komandas velosipēdi tiek saslēgti ar saslēguma atslēgu un atstāti organizatoru norādītajā vietā, pēc kā komanda drīkst doties maršruta nākošajā posmā. Starp posmiem vai to vidū, iespējami speciālie uzdevumi, kuri jāizpilda tiesnešu norādītajā veidā, obligāti valkājot aizsargķiveres.

KP 1 (stiga)

Nepiefiksēju, cikos kāpjam uz vellapēdiem, aptuveni 15min varētu būt pagājušas kopš starta. Sākam braukt pa asfaltu un pēc tam pa grants ceļu uz R. Skats iespaidīgs – cik vien tālu redz, priekšā mirgo sarkanās velo lampiņas, aiz muguras – seko baltās gaismas. Pa ceļam vairākas reizes apstājamies, līdz nonākam līdz meža ceļam, pa kuru dodamies uz kp. Nominam jau krietnu gabalu un ceļš pagriezies vajadzīgajā virzienā, tikai nevar saprast, vai tā ir stiga, kas mums vajadzīga, vai ceļš, kas iet paralēli. Esam piesardzīgi un paejam kādu gabalu atpakaļ, mēģinot piefiksēt ceļa un stigas krustojumu, tas tomēr neizdodas. Redzam pa mežu šurp virzāmies kādu komandu, acīmredzot viņi nāk pa stigu. Sekojam vairākumam komandu un drīz vien esam pie kp. Laikam šī arī bija visilgākā kontrolpunkta meklēšana, pārējie bija samērā vienkārši atrodami.

KP 2 (sala upē, obligātās distances sākums)

Dodamies pa stigu uz priekšu Z virzienā pāri purvainai vietai un grāvim, tomēr kājas izdodas saglabāt sausas. Izejam pļavā un uzbraucam uz lauku ceļa, pa to savukārt uz grants ceļa. Braucam pa lauku ceļu pār pļavu, gar kuras malu ir krūmi un tek Letiža. Komandu apkārt joprojām daudz, tās izretojušās dodas pāri pļavai uz upi. Noorientējamies apvidū un samērā precīzi aizejam līdz kp. Visiem jāuzkāpj uz salas, lai tiesneši var mūs piefiksēt. Es pārkāpju pār kokiem, kamēr pārējie brien pa ūdeni. Gribu saglabāt sausas kājas, cik ilgi vien iespējams, šoreiz man nav līdzi rezerves apavu kā pagājušajā gadā.

KP 3 (upes kreisā krasta pieteka, obligātās distances beigas)

Ceļš KP2-KP 3 pa upi, SL (SL numerācija jauktā secībā) izvietoti upes vidū!

02:29, no tiesnešiem uzzinām, ka esam 21.vietā, bet uz salas pilns ar komandām, un nāk arvien jaunas. Bez liekas kavēšanās dodamies vienā no piedzīvojumu sacīkšu grūtākajām un nogurdinošākajām disciplīnām – obligātajā etapā gar upes krastu ar visiem vellapēdiem, kas mums visiem ir labi pazīstama lieta. Gar upi iemīta ziloņu taka – pirms mums šo etapu veikušas elites klases komandas, kā arī nu jau apmēram 20 mūsu klases komandas. Upes krasts ir gana stāvs un mežonīgs: brikšņi, krituši koki, celmi, dubļi, purviņi. Apmēram pēc noietas stundas atsēžamies pirmajai atpūtai un ēdienreizei. Liekam iekšā sviestmaizes un saldumus. Praktiski visā posmā gan priekšā, gan aiz muguras redzamas izretojušās komandas. Slēptie kp nav nekur noslēpti un, ejot gar upi, ir viegli pamanāmi. Šajā posmā to bija divi. Austot miglainam rītam sasniedzam kp3. Esam panākuši jau vairākas elites klases komandas, kas startējušas 2 stundas pirms mums.

KP 4 (tiltiņš)

05:25. Beidzot atkal sēžamies uz vellapēdiem un pa lauku ceļiem aizminam līdz kp.

KP 5 (koks mežā 200m uz Z no pļavas stūra)

Nu jau ir pavisam gaišs. Pa traktorceļu dodamies mežā, arī šeit jau iemītas ziloņi takas, pa kurām ejot atrodam arī kp.

KP 6 (pamesta armijas bāze)

Uz nākošo kp ir izvēle: stumties pārsimts metrus uz Z caur purvainu mežu, vai stumties atpakaļ un braukt pa ceļiem. Stumšanās pa mežu īpaši nevienu nevilina, dodam priekšroku pedāļu mīšanai pa daudz garāku apkārtceļu. Meža malā uztaisām otro ēšanas pauzi, norit aktīvas sarunas ar citām komandām par desumaizēm un citām piedzīvojumu sacīkšu svarīgākajām lietām.

Iebraucot bāzē, paveras samērā iespaidīgs skats, īsta postaža: pamesta padomju armijas pilsētiņa - pussagruvusi sēta, vārti, tālāk tādas pašas ēkas, ielas.

Speciālais uzdevums 1

06:59. Pie punkta mūs informē par speciālo uzdevumu: trijiem no komandas jāielien pamestajās raķešu bāzes pazemes šahtās un jāatrod divus slēptos punktus. Ir nedaudz jāuzgaida sava kārta. Aiva paliek atpūsties, mēs trijatā lienam pazemē. Šeit vairākas elites un tautas klases komandas, arī Aiju satiekam. Mēģinām turēties kopā un pa brīžam sasaucamies. Šahtās ir neiedomājami labirinti, ne visos var viegli ielīst, citur ir par šauru, citur ūdens un ledus, pie tam pašiem jāatrod arī izeja no pazemes. Esam apmetuši pilnu apli ap centrālo šahtu, pa kuru laižas lejā elites komandas, ielūkojoties sānu ejās. Punktu nav. Tie ir kaut kur tālāk. Aija sauc un parāda, kur viņi atraduši punktus, bet to nepaspēju piefiksēt. Beidzot dodamies trijatā kādā sānu ejā, kuras gals nav redzams. Edgars ielien kādā sānu atzarā un dabū pirmo kp. Dodamies tālāk un drīz vien arī otrs kp ir mums rokā. Izejam virszemē. Sāku just sāpes labajā ceļgalā, kas man jau veca vaina. Brīnos, ka sāpes sākušās tikai pēc tik daudzām stundām, parasti, ja sāk sāpēt, tad krietni ātrāk. Pamostas bažas, vai spēšu izturēt velo posmu, jo pēc pieredzes sāpes var kļūt neciešami stipras, sevišķi pēc atpūtas pauzēm, atsākot braukt. Jau pirms starta labo celi esmu cieši nosaitējis ar elastīgo saiti. Jāiztur!

KP 7 (ceļa gals)

07:19, esam jau 13.vietā, kas mūs ļoti apmierina. Izvēlamies ceļu caur Vībiņiem. Ātrs brauciens pa grants ceļiem, pirms kp garš nobrauciens lejā no kalna. Pretī pabrauc dažas tautas klases komandas, kas acīmredzot ir mums priekšā. Pie kp tiesneši un bariņš komandu, arī elites klases. Reizē ar mums, bet no pretējās puses piebrauc arī Aija. Šķiet, ka vairākums komandu braukušas no R puses.

Starpfinišs (laukums pie tilta, upes kreisajā krastā)

07:51. Bez ilgas kavēšanās dodamies atpakaļ. Vairāk kā stundu garš brauciens līdz Nīgrandei. Vībiņos piestājam trešajai ēšanas pauzei. Celis sāp, bet ne tik stipri, lai būtiski traucētu braukšanu. Ir skaidrs, ka velo posmu izturēšu līdz galam bez lielām problēmām.

09:03 sasniedzam tiltu, šeit paveras iespaidīgs skats – malā saslieti un saslēgti simtiem vellapēdu, elites klases dalībnieki meistaro plostus un laiž tos Ventā. Ūdens ir ledains, samērcēties nudien nav nekādas patikas. Satiekam Aiju, Zani, Uģi u.c. Atpūšamies, parunājamies ar draugiem un taisāmies kāju posmam.

Kāju posms

Ceļš līdz KP 8 pa upes kreiso krastu, SL (SL numerācija jauktā secībā) izvietoti uz kokiem upes krastā

KP 8 (koks upes labajā krastā, brasls)

Ir saulaina diena, silti. Dodamies ļoti garā un nogurdinošā kāju posma obligātajā etapā gar Ventas krastu. Krasts slīps, vietām dubļains, aizaudzis, šķērsām krituši koki. Pa Ventu laivo elites klases komandas: divi no katras komandas brauc ar plostu, divi iet ar kājām. Laivošanas ātrums ir mazāks, un gājējiem nākas gaidīt. Sākumā ar Edgaru ejam mazliet nostāk no krasta pa pļavu, bet, mežam sākoties, ejam gar pašu krastu. Kliboju, bet sāpes ceļgalā pamazām mazinās. Ejam stundu pēc stundas, brīžiem uznāk besis. Sliktākais, ka dzeramais iet uz beigām un ir jātaupa: vairs nevaram dzert, cik gribas un tas ir diezgan mokoši, jo slāpst pamatīgi, bet Ventas ūdeni negribas lakt. Pa laikam pētām karti – līdz kp vēl nenormāli tālu. Brīžiem ar Edgaru uzkurinām ātru tempu – mums taču savs “mikromačs”! :) Nu jau tautas klases komandas tikai pa retam manāmas, bet kopumā ir tāda sajūta, ka citi iet ātrāk un apdzen mūs, vēlāk izrādījās, ka tas bijis maldīgi.

Lai gan pēc leģendas paredzēts, ka KP 8 būs Ventas labajā krastā, reāli tas tomēr ir Ventas kreisajā krastā otrā pusē pietekai Letižai. Upei pārbrienam pāri pa braslu, iepriekš noaujot kedas. Ir ļoti patīkami atvēsināt pēdas. 12:47, gājiens gar Ventu mums prasījis apmēram 3,5 stundas. Kā vēlāk uzzinājām, ūdens līmenis Ventā bija neparedzēti augsts, lai tautas klases komandām liktu brist pāri. Rezultātā ir izmainīta arī distance un atpakaļceļā mums jāatrod KP 15. Sev par brīnumu uzzinām, ka esam 8.-tie un iepriekšējā komanda aizgājusi pirms 10min. Pavīd cerība un azarts pacīnīties par kādu godalgoto vietu pirmajā sešiniekā, ņemot vērā mūsu komandas tendenci ar katru kp uzlabot savu pozīciju.

KP 15 (tilts)

Dodamies pa meža ceļu R virzienā un tad pa grants ceļiem uz kp. Atkal šķērsojam Letižu un ceļš kļūst pavisam izdangāts. Paejam garām 19.komandai, kurā ir Kārlis. Tātad nu jau esam 7.vietā. Sākas liela pļava ar ciņiem un pamestām pussabrukušām viensētām. Ainava visumā ir diezgan iespaidīgi vientuļi pamesta. Apejam upes ieloku un noejam lejā uz tiltu. Redzam, kā pa ceļu aiziet vēl viena komanda, kas acīmredzot tobrīd ir 6.vietā.

Starpfinišs (laukums pie tilta, upes kreisajā krastā)

Nedaudz atpūšamies un izlemjam uz finišu doties cauri mežam pa D stigu. Iepriekš redzētā komanda acīmredzot aizgājusi pa A stigu. Stiga ved caur purvainu mežu, bet nu jau pussausās kājas nav ko taupīt – droši brienu pa ūdeni. Izejam uz lielā ceļa un dodamies uz Nīgrandi. Sāk līt. Atsēžamies uz akmeņiem ceļmalā atpūsties, man baigais besis no ātrās iešanas, gribu sēdēt ilgāk, bet pārējie grib ātrāk močīt uz finišu. Tā arī neatpūties un mazliet pikts eju tālāk. Garām pabrauc kāda komanda, kas brīnās, kur palikuši mūsu vellapēdi – uzreiz neiedomājas, ka esam jau kāju posmā krietni priekšā viņiem. :) Dažus km pirms Nīgrandes no sānu ceļa dažus desmitus metrus mums priekšā iziet divi dalībnieki no iepriekš redzētās komandas, tiem seko mūsu Edgars, bet savukārt starp Edgaru un mums gājienam pievienojas otri divi dalībnieki, stipri pieklibodami. Tā nu savā starpā sajaukušies ejam uz finišu. Jau gandrīz no sacīkšu sākuma kaitinu Aivu, ka pēdējie km jau nu gan būs jāskrien, Kaspars man piebalso. Paši vairs nesaprotam, cik tas pa jokam, cik – pa nopietnam. Nonākam līdz Ventas senlejai, kur ceļš, metot līkumus, strauji iet uz leju. Esmu priekšā pārējiem, izņemot diviem no otras komandas, kas ir krietni atrāvušies, un it kā joka pēc sāku skriet no kalna lejā. Pēc kāda laiciņa atskatos un man ir patiess pārsteigums un prieks – Aiva, Edgars un Kaspars man skriešus seko! Urā! Mēs atraujamies no diviem atpalikušajiem konkurentiem, kas vienkārši ņem un atsēstas grāvmalā, un pacilātā noskaņojumā dodamies uz kāju posma finišu.

KP 10 (tilta balsts) Speciālais uzdevums 3

16:41 praktiski reizē ar diviem otras komandas dalībniekiem nonākam starpfinišā. Speciālais uzdevums: pa paralēlām virvēm vienam no komandas jāaizlien līdz tilta balstam Ventas vidū, jānokompostrējas un jātiek atpakaļ. Reizē pēc kp var doties vienas komandas pārstāvis, un, tā kā esam ieradušies pilnā sastāvā, priekšroka mums. Kaspars uzņemas šo nebūt ne vienkāršo uzdevumu, mēs tikmēr atslēdzam un sagatavojam vellapēdus pēdējiem 5km līdz Kalniem. Lai arī uzzinām, ka principā ieņemam tobrīd 5.vietu, esam noskaņoti noturēt izcīnīto vietu līdz galam. Pirmajai tautas klases komandai esot izkritusi un Ventā noslīkusi kontrolkartiņa. Nu bāc!

Finiðs (Kalni)

Ir lietus un vējš, mēs saņemam pēdējos spēkus un ātrā tempā močījam uz finišu. Neilgi pirms Kalniem redzam pa priekšu braucošu tautas klases komandu, apdzenam arī viņus, bet tie izrādās atpalicēji, kas nemaz nav devušies kāju posmā.

17:12, finišs! Super! Esam negaidīti augstajā 5.vietā, lai gan sākumā mūsu nodomi nemaz nebija īpaši sportiski: izcīnītā vieta šajās sacīkstēs patiesībā mūs neuztrauc – distancē dodamies, lai cīnītos ar sevi, nogurumu, sāpēm, tumsu, aukstumu, slapjumu.

Lai arī distancē pavadītas tikai nedaudz vairāk kā 17 stundas, besis ir pamatīgs. Ir skaidrs, ka elites klasē līdz finišam nebūtu ticis. Priecājos par mūsu izvēli startēt tautas klasē nekā kārtējo reizi izstāties elites distancē. Līdz rudenim būs laiks trenēties, pārbaudīt sevi Monas ekstrēmajā kausā, rogainingā un varbūt saņemties uz elites klasi VX Zemgalē.

Pēc finiša pusdienas, ledaina duša, vellapēdu skalošana. Laiks pavisam lietains, vējains un auksts. Edgars, Vineta, Aiva un Kaspars drīz vien aizbrauc uz Rīgu, palieku uz apbalvošanu viens. Balvās saņemu katram sertifikātu, cepuri, T-kreklu un vienu alpīnistu prīmusu ar visu tējkannu. Vakarā braucot uz Saldu vēl piestāju Nīgrandē pie tilta. Organizatori plāno izmaiņas elites klases distancē, jo neviena komanda vēl nav atgriezusies no garā kāju posma. Starpfinišā no kāju posma atgriežas tautas klases komandas, kas ierindojas otrā desmita beigu galā. Brauciens līdz Saldum paiet smagā cīņā ar miegu.

 

Johans, 2003.gada 19.-29.augusts.