Laiva (smaile).

Datums: 25.05.2003.

Maršruts: Ropaži - Bajārkrogs

Dalībnieki: Mareks, Mārcis

Vieta

Ceļa veids

Attālums

Cikos sākts

Cikos beigts

Rīga - Ropaži

Auto

8:45

9:30

Ropaži – Bajāri

Sekla, akmeņaina upe

12 km

~10:00

~14:00

Bajāri - Rīga

Auto

~16:30

17:00

 

Diena sākas slikti, traki gribas gulēt un alus ar vēl nav izgājis. Pamodināja mani Mareks kurš ar draugu jau ir pie manas mājas. Kamēr krāmējos Mareks iepērk paiku.

Iekraujam visu mašīnā un braucam tik prom, nekas nav aizmirsts.

Draugs laikam ir lidotājs, jo braucam pa šoseju ne lēnāk kā 100km/h, maks. ap 170km/h. Man dziļa vienaldzība, mēģinu saskatīt kartē kautko kas sakrīt ar apvidu. Rezultātā pašaujam garām vajadzīgajam ceļa galam, ko konstatēju pēc apmēram 2km. Ropažos pie upes var piebraukt pa asfaltu un tā nav piknika vieta vai tilts, forši nav jāstiep mantas tālu.

Ātri manā vadībā saliekam laivu, saliekam mantas, atvadāmies un velkam laivu uz leju pa upi, jo pabraukt pa akmeņiem nevar. No sākuma vēl mēģinām dziļākās vietas braukt, bet ātri apnīk visu laiku kāpt laivā iekšā un pēc brīža ārā. Tā noejam pa upi kādu 1,5km, tad ir pieteka un braucamie gabali paliek garāki. Saule karsē, galva sāp, nāk miegs. Par laimi ir kvass un Marekam patīk airēt. Sēžu aizmugurē un tik stūrēju tā īsti nemaz neairējot. Joprojām ik pa laikam jāizkāpj ārā lai pārvilktu laivu seklumiem. Rezultātā ādā caurums – pirmais – nelielais.

Kritums vietām ļoti patīkams (pēc apraksta 3,5m/km) tik ūdens par maz. Vienā dīķī ieskrienamies un iemaucam pārgāzē kur ūdens knapi nosedz akmeņus, pēc laiciņa konstatēju ka laivā ir ļoti daudz ūdens, kādi divi spaiņi tb ~20l. Piestājam un izlejam. Ādā jau divi caurumi, otrais ir liels, kādi 10cm garumā. Aizbāžam un turpinām braucienu. Aizbāžam tāpēc ka tomēr ir aizmirsts remkomplekts. Pēc kāda km tiek iegūts vēl viens caurums, kurš vairāk izskatās pēc griezuma, pie tam šķērsām laivas garenasij. Ļoti skaisti, ar strūklu ieplūst ūdens caur to. Krastos daudz cilvēku – makšķernieki, atpūtnieki. Nolemjam beigt pirms Bajārkroga tilta, jo viens vietējais pateica ka tālāk būs vēl seklāks (nebraucamāks). Šoferi nevar sazvanīt. Žāvējam laivu, guļam, beidzot jūtos ļoti labi. Kamēr guļu Mareks sazvanījis šoferi, kurš solās ierasties pēc stundas un tā arī izdara.

Upes krasti lēzeni, mežaini (lapu, lapu-skuju) bez ekstrām.

Jāpiebilst ka Marekam šis bija pirmais brauciens ar smaili un otrais brauciens pa upi vispār. Esmu patīkami pārsteigts par viņa optimismu un darbotiesgribu.